Transferfaktori atrodas leikocītos, pirmpienā un olas dzeltenumā. Vislielākā transfērfaktoru koncentrācija ir pirmpienā. Tieši ar pirmpienu māte nodod bērnam pieauguša organisma pieredzi, kas jau ir izcīnijis cīņu ar tūkstošiem infekciju. Cilvēki jau no seniem laikiem ir izmantojuši govs pirmpienu un vistu olu dzeltenumu veselības stiprināšanai un slimnieku ārstēšanai. Šodien tas jau ir zinātniski pamatots. Jaunākās biotehnoloģijas ļauj iegūt transferfaktorus ultrafiltrācijas ceļā, attīrot tos no lielajām olbaltumu molekulām, taukiem, kazeīna un imunoglobulīniem.
Transfera Faktors ir dabas radīta, augstas efektivitātes, augstākā intelekta imunitātes pārraides sistēma, kas nodrošina normālu imūno atbildes reakciju un aizsargmehānismus mūsu organismā;
Transferfaktori ir dabas radīts informācijas nodošanas veids imūnsistēmai, kas ļauj tai adekvāti reaģēt uz draudiem;
Transferfaktori – niecīgas molekulas, kas sastāv no aminoskābēm, to svars ir no 5000 līdz 10000 daltoniem un tie pieder pie citokīniem;
Transferfaktori ir imūnsistēmas šūnu „saziņas valoda”, imūnsistēmas atmiņa un reakcija uz draudiem ar „paātrinājumu”;
Transferfaktori ir signālmolekulas, jeb komunikatori, kas „apmāca” un „trenē” nenobriedušās imūnsistēmas šūnas;
Transferfaktori ir drošs aizsargs pret agresīvo apkartējo vidi un palīgs mūsu organismu atri atgūt veselību un saglabat homeostāzi;
Transferfaktori ir pilnīgi nekaitīgi un viegli lietojami. Tāpēc tie tiek plaši pielietoti bērnu un vecāka gadagajuma cilvēku veselības uzturēšanai;
Transfera Faktori darbojas kā imūnmodulātori, kas transportē:
1. Antigēna specifisko šūnu vadīto imūno informāciju uz T- limfocītiem mijiedarboties ar antigēna determinantu;
2. Specifisko antigēnu vadīto imunitāti no sensitivizētiem donoriem uz nesensitivizētiem akceptoriem, izmantojot limfocītu lizātus.
Transferfaktori prot:
- Atpazīt potenciāli bīstamus ienaidniekus;
- Atvairīt to uzbrukumu un ātri atjaunot imūnsistēmas līdzsvaru;
- Iegaumēt ienaidnieku gadījumā, ja būs jāsatiekas nākotnē.
Saņemot transferfaktorus, mūsu imūnsistēma kļūst:
- gudra, jo iegūst informāciju, kas ļauj novērtē, vai organismā ir problēma un kā ar šo problēmu tikt galā.
- Ātra, jo strauji samazinās baktēriju vairošanās ātrums. Ar ātri reaģējošu imūnsistēmu baktērijām jau no paša sākuma ir mazas izredzes sākt vairoties. Baktēriju izdzīvošanas noslēpums slēpjas to neiedomājami ātrajā vairošanās procesā. Nereti, lai kļūtu par spēku, kas mūs var sagraut, slimību izraisošajām baktērijām vajag tikai dažas minūtes.
- Efektīva, jo iegaumē mikrobus, ar ko organisms jau ir saticies un izvēlas visefektīvāko veidu, kā ar tiem cīnīties. Katri jauni draudi tiek ātri atvairīti.
1949. gadā doktors Šervuds Laurens (H. Sherwood Lawrence) izdarīja revolucionāru atklājumu imunoloģijā. Viņš atklāja iepriekš nezināmas substances, kam ir neizsakāmi svarīga nozīme imunitātē. Pētot tuberkulozes slimnieku imūnsistēmas reakcijas, autors secināja, ka imūninformācija var tikt nodota no viena organisma otram, ievadot tam leikocītu ekstraktu, kas satur īpašas molekulas, kurās ir ierakstīta leikocītu ekstrakta saimnieka imūnā pieredze. Šīs molekulas, kam ir ļoti mazs izmērs un molekulārā masa ap 5 kilodaltoniem, sastāvošas no 44 dažādām aminoskābu fragmentu kombinācijam, tika nosauktas par transferfaktoriem un pieskaitītas pie citokīniem.
Ļoti daudz transfērfaktoru ir asinīs, bet vēl vairāk to ir pirmpienā un olas dzeltenumā.
1988. gadā tika pabeigts darbs, lai izstrādātu patentētu procesu transfērfaktoru ieguvei no govs pirmpiena.
Transferfaktoru darbība
Transferfaktori – tie ir niecīgas imūnsistēmas molekulas, kas nodod signālu starp imūnajām šūnām. Citiem vārdiem sakot, tā ir imūnsistēmas šūnu „saziņas valoda”. Transferfaktori pārnes informāciju, „apmāca” un „trenē” nenobriedušās imūnās šūnas, sagatavojot tās draudu atvairīšanai.
Transferfaktori – tā ir universāla imunitātes atslēga imūnsistēmas atjaunošanai un regulēšanai, un, galvenais, tās pilnvērtīgai reabilitācijai, kas arī ir pati imūnsistēmas būtība.
Transferfaktori – tā ir sīka olbaltuma molekula, kas sastāv no dažādu kombināciju 44 aminoskābu fragmentiem, kas parādās organismā imūno procesu rezultātā. Satiekoties ar „ienaidnieku”, piemēram, vēža šūnu vai ar vīrusu inficētu šūnu, imūnā šūna T-limfocīts uzbrūk tām un pēc tam sintezē šo mazo peptīdu un izmet no sevis, kurā ir ierakstīta informācija par šo notikušo kontaktu ar „ienaidnieku”. Citas imūnās šūnas šo informāciju iegūst un attiecīgi reaģē uz notiekošo. Signālus no T-limfocītiem, kas ir iegūtās imunitātes aģenti, uztver NK-šūnas (naturālie killeri) – iedzimtās imūnsistēmas daļas elementi un aktivizē gamma-interferona izstrādi. Var teikt, ka pēc imūnajiem procesiem imūnsistēmas šūnas (bet ne visas), izmet no sevis vēstījumu.
„Cīņā ar ienaidnieku” dažādi imūnsistēmas posmi – iedzimtie un iegūtie, šūnu un humurālie ar transfērfaktoru palīdzību apmainās ar informāciju, aktivizējot vai bremzējot viens otru, darbojas saskaņoti. Informācija par imūnajiem procesiem nepārtraukti ierakstās organismā un ar transfērfaktoru starpniecību nokļūst imūnsistēmas atmiņas šūnās, kur tiek sistematizēta un saglabāta. Centrālais imūnsistēmas orgāns ir tīmuss vai aizkrūts dziedzeris.
Kad „dzimst” jauna imūnā šūna, un tā nedzīvo ilgi, apmēram mēnesi, tīmuss izmet priekš tās transfērfaktoru, kurā ir „instrukciju kopums”. Šūna to pieņem un sāk darboties atbilstoši šai programmai. Bērnam dzimstot, tīmuss sagatavo viņa imūnsistēmai „programmatūru”, kas satur mātes imūno pieredzi un ģenētisko, pamata imūno informāciju, ko radījušas miljoniem paaudžu un, kas tiek pārmantota bez izmaiņām, vertikāli, no mātes auglim. Šī informācija tiek nodota pirmajās stundās pēc bērna dzimšanas ar mātes pirmpienu! Tieši ar šīs ģenētiskās pamatinformācijas nemainīgumu izskaidrojama tās īpašība nebūt specifiskai atsevišķām sugām. Tas nozīmē, ka tā ir absolūti vienāda lielākajai daļai mugurkaulnieku: cilvēkiem, kaķiem, govīm, vistām u.c.
Atšķirībā no farmakoloģiskajiem preparātiem un lielākās daļas bioloģiski aktīvo piedevu, transfērfaktorus nav radījis cilvēks. Transfērfaktori veidojas pašā organismā, tāpēc visas organisma sistēmas to uztver kā savējo, radniecīgo, pazīstamo. Tai pat laikā jebkurš preparāts, sintētisks vai dabīgs, tiek uztvers kā svešs, no malas, labākajā gadījumā – nekaitīgs. Transfērfaktoru izmēri ir tādi, ka tie spēj iziet asinīs no zarnu trakta sieniņām bez izmaiņām, nesašķeļoties, un tas nozīmē, ka informācija, kas tajos atrodas, tūlīt nokļūst asinīs un nekavējoties tiek uzņemta imūnajās šūnās. Ar to tiek skaidrota to ātrā iedarbība. Transfērfaktoru molekulas ir ļoti mazas. Tieši tas izskaidro faktu, ka tās nevar izraisīt alerģiju, pat, ja to ļoti „gribētu”. Tam vajadzīga simts tūkstoš reižu lielāka masa! Sākotnējie, paši svarīgākie, imunitātes būtību noteicošie transfērfaktori ir pilnīgi identiski visiem mugurkaulniekiem: cilvēkiem, govīm, vistām, pelēm, ziloņiem u.c.
Tagad par galveno !
Transfērfaktori pastāvīgi veidojas pašā imūnsistēmā, pamatojoties uz imūno informāciju, kas iegūta sākotnēji piedzimstot. Tas nozīmē, ka katrs organisms veido savu imūno programmu, izmantojot savu imūno pieredzi, imūnos procesus, kas ar to notiek, taču visa pamatā ir tā pieredze, ko miljoniem gadu garumā ir sakrājuši daudzas mugurkaulnieku sugas. Vai imūnsistēma būs „kompetenta”, vai visi tās programmas faili būs patiesi, ja netiks saņemta šī sākotnējā informācija? Nu protams, ka nē!
Tā arī notika! Cilvēce ir pieļāvusi liktenīgu kļūdu, pakļaujot sevi kā sugu, nopietniem draudiem. No 20.gs. sākuma līdz astoņdesmitajiem gadiem medicīnā valdīja uzskats, ka mātes pirmpiens ir nenobriedis piens, bez uzturvērtības, kaitīgs bērna kuņģim un zarnu traktam, un vispār, likt uzreiz bērnu pie krūts ir nehigiēniski. Cilvēki domāja, ka viņi ir gudrāki un higiēniskāki par pašu dabu. Tāpēc Krievijas teritorijā no 1922.gada, bet citviet Eiropā vēl agrāk, pirmpienu atslauca, bet jaundzimušo pie mātes krūts atnesa tikai trešajā dienā. Šie briesmīgie maldi noveduši pie postošām veselības problēmām visu cilvēci.
Ko mēs neesam ieguvuši?
Transfērfaktoriem ir trīs frakcijas, tātad arī trīs funkcijas: stimulējošā, informatīvā un nomācošā. Zinātniski izsakoties: induktorā, specifiskā antigēna un supresorā frakcijas. Ja specifiskā antigēna frakcija pārstāv samērā „svaigu” mātes imūno pieredzi, tad induktori un supresori ir tā informācija, kas nāk nemainīga no gadsimtu dzīlēm.
Induktori atbild par ātru imūno atbildi un tās intensivitāti, bet supresori – par aktivitātes samazināšanu. Bet, ja organismā šo „failu” nav, imūnsistēma kavē ar imūnā uzbrukuma sākumu, tādejādi veidojas vēža slimību epidēmija un hroniskās infekcijas. Savukārt, ja tā savlaicīgi nenomierinās, veidojas autoimūnās un alerģiskās saslimšanas. Un ne ar kādām zālēm šīs slimības nav ārstējamas, ir jāpārprogrammē imūnsistēma. Šajās situācijās būs nepieciešama transfērfaktoru izmantošana, tāpēc, ka tā nav daļēja, virspusēja imūnkorekcija, bet gan vispārēja imūnreabilitācija.
Transfērfaktori ir imūnsistēmas šūnu skolotāji, treneri. Tie apmāca dažādas imūnsistēmas šūnas, liekot tām strādāt par 100%. Tai pat laikā transfērfaktori pilda vairākas funkcijas:
1.Paaugstina imunitāti imūndeficīta gadījumos;
2.Savlaicīgi apstādina organisma imūno reakciju, novēršot savu šūnu iznīcināšanu (autoimūnās saslimšanas);
3.Atpazīst un iegaumē dažādus vīrusus, ātri likvidē tos pie atkārtotas satikšanās (imunitātes atmiņa).
Kāpēc nepieciešams izmantot transfērfaktorus?
Doktors Viljams Hennens (William J. Hennen) daudzus gadus veltījis imūnsistēmas un transfērfaktoru pētīšanai, un, apvienojot savu pētījumu rezultātus ar neskaitāmiem citu zinātnieku pētījumu rezultātiem, parāda, kā strādā imūnsistēma atkarībā no vecuma.
Cilvēka novecošanas periodā arī imūnsistēma pārdzīvo nelabvēlīgas izmaiņas. Vecuma izmaiņas īpaši nelabvēlīgi ietekmē T-limfocītu sadalījumu un funkcionēšanu, kam ir noteicošā loma šūnu imunitātes reakcijās. Šīs izmaiņas skaidrojamas ar tīmusa aktivitātes pazemināšanos. NK šūnu aktivitāte arī uz vecumu samazinās. Vecu cilvēku NK šūnām piemīt daudz mazāka spēja vairoties, atbildot uz ārējiem kairinājumiem, un ievērojami mazāka citotoksiskā aktivitāte.
Ideālā variantā imūnsistēmai būtu jāstrādā tā, kā redzams attēlā (sarkanā līnija). Cilvēkam būtu jānodzīvo dzīve bez slimībām un vienā jaukā dienā mierīgi jāaiziet no dzīves. Šodien mums ir sekojoša realitāte (melnā līnija attēlā) – pēc 30-35 gadiem imūnsistēmas aktivitāte krītas. Un kā likums, cilvēkiem pēc 35-40 gadiem ir vesela buķete dažādu slimību. Iznāk, ka cilvēkiem savs mūžs jānodzīvo slimībās un ciešanās.
Izmantojot transfērfaktorus (zaļā līnija attēlā), mēs varam atjaunot imūnsistēmu un uzturēt to, ja ne ideālā stāvoklī, tad ļoti tuvu ideālajam. Šī shēma uzskatāmi parāda un paskaidro, kāpēc cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, lietojot transfērfaktorus, ievērojami uzlabojas pašsajūta un veselības stāvoklis.
Cik ilgi jālieto transfērfaktori?
Amerikāņu profesors Stoffs ir pētījis šīs sakarības ASV iedzīvotāju vidū. Viņš apsekojis vairāk kā 3000 cilvēkus. Šī pētījuma rezultātā viņš izdarījis šādus secinājumus.
SLIKTS veselības stāvoklis – NK šūnu līmenis 0-20 vienības. Cilvēki, kam ir šādi NK- šūnu aktivitātes rādītāji, slimo ar onkoloģiskajām un smagām hroniskām slimībām.
VIDUVĒJS veselības stāvoklis – NK šūnu līmenis 20-50 vienības.
Kā parādīja pētījumi, tieši šāds NK-šūnu aktivitātes līmenis ir lielākajai daļai Amerikas iedzīvotāju.
Vāja imunitāte, hronisku slimību klātbūtne, augsta uzņēmība pret vīrusu – infekciju slimībām.
Vāja imunitāte, hronisku slimību klātbūtne, augsta uzņēmība pret vīrusu – infekciju slimībām.
DIEZGAN LABS veselības stāvoklis – NK šūnu līmenis 50-150 vienības.
LABS veselības stāvoklis – vesela sabiedrība – NK šūnu līmenis 150-230 vienības.
TEICAMS veselības stāvoklis – NK šūnu līmenis 230-300 vienības.
Ideāla veselība. NK-šūnu aktivitātes līmenis 230-300 vienības skaitās norma!
Profesors Stoffs novēroja 107 pacientus, kas gadu lietoja transferfaktorus. Gada laikā šiem cilvēkiem NK-šūnu aktivitātes līmenis paaugstinājās līdz normai, tas ir, 230-270 vienības (pieauguma līmenis redzams shēmā kā līkne NK cell activity (average results). Pašsajūta ievērojami uzlabojās. Šie pacienti izveseļojās un neslimoja arī turpmāk.
Cik efektīvi ir Transfera Faktori?
Viens no pētījumiem rāda, ka Transfera Faktors paaugstina NK šūnu IQ līdz pat 437%
NK šūnas ir vienīgais glābējs cīņā ar vēzi. NK šūnas (galētājšūnas) ir visagresīvākie no limfocītiem. Tie sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imūnsistēmas stimulācija ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti.
Vēl kāds būtisks pētījums parāda Transfera Faktoru efektivitāti salīdzinājumā ar populārākajiem imunitāti veicinošiem preparatiem.
Zinātniskajā pētījumā Dr. Viljams Hennens pierādīja, ka pirmais punkts, kur Transfera Faktors paaugstina mūsu aizsargpozīcijas cīņā ar baktērijām ir mutes dobums. Tas notiek palielinoties IgA antivielu daudzumam siekalās. Tests apstiprinājies uz 100% testēto iedzīvotāju.
http://www.4life.com/science/IgA-animation.aspx
Dabīgo šūnu-killeru aktivitāte krītas gan vīriešiem, gan sievietēm pēc 25-30 gadiem. Imunologi to skaidro ar to, ka cilvēki dabai interesē tikai dzimumbrieduma vecumā. Pēc tam sākas izdzišana. Un tālāk – katrs cilvēks stājas izvēles priekšā: dzīvot ar vāju imūnsistēmu un bezgalīgi cīnīties ar slimībām, vai arī rūpēties par savu veselību un uzturēt imunitāti kārtībā.
Lai saglabatu labu veselību, dzīvesprieku un stipru garu, cilvēkiem sakot no 30 gadu vecuma būtu saprātīgi jau profilaktiski lietot kādus papildlīdzekļus veselības uzlabošanai un stiprināšanai.
Transferfaktori ir ideāli piemēroti tam !
Dabīgo šūnu-killeru aktivitāte krītas gan vīriešiem, gan sievietēm pēc 25-30 gadiem. Imunologi to skaidro ar to, ka cilvēki dabai interesē tikai dzimumbrieduma vecumā. Pēc tam sākas izdzišana. Un tālāk – katrs cilvēks stājas izvēles priekšā: dzīvot ar vāju imūnsistēmu un bezgalīgi cīnīties ar slimībām, vai arī rūpēties par savu veselību un uzturēt imunitāti kārtībā.
Lai saglabatu labu veselību, dzīvesprieku un stipru garu, cilvēkiem sakot no 30 gadu vecuma būtu saprātīgi jau profilaktiski lietot kādus papildlīdzekļus veselības uzlabošanai un stiprināšanai.
Transferfaktori ir ideāli piemēroti tam !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru